bīgls
bīgls vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | bīgls | bīgli |
| Ģen. | bīgla | bīglu |
| Dat. | bīglam | bīgliem |
| Akuz. | bīglu | bīglus |
| Lok. | bīglā | bīglos |
Īskājains medību dzinējsuns zaķu un savvaļas trušu medībām, ar īsu, gludu apmatojumu un nokarenām ausīm; visbiežāk balti melni brūni plankumots; attiecīgā suņu šķirne (izveidota Anglijā).
Avoti: SV99, MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bladhaundiem un bīgliem piemīt vienas no labākajām ožas spējām starp visiem suņiem.
- Kucēns ir jack russel terjera un takša krustojums, izskatās pēc bīgla....
- Dusmīgāki par pitbulterjeriem izrādījās arī čivavas, Džeka Rasela terjeri un bīgli.
- "Šī ir bīglu meitene Bigija, viņai ļoti patīk garas pastaigas.
- Piecgadīgā mazmeita turēja klēpī nobijušos bīgla kucēnu un negribēja to laist zemē.