bīdījums
bīdījums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | bīdījums | bīdījumi |
| Ģen. | bīdījuma | bīdījumu |
| Dat. | bīdījumam | bīdījumiem |
| Akuz. | bīdījumu | bīdījumus |
| Lok. | bīdījumā | bīdījumos |
Dislokācija, kurā gar šķeltni jeb plaisu notikusi slāņu kompleksa pabīdīšanās.
Avoti: KV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vairāk fotografējamās personības iespiedums nekā fotogrāfa ambīciju bīdījums.
- Sēž tur kaut ko ar sevi un savā nodabā ( varbūt izliekas vai arī lasa Cibu un zina par ko runa ( skatīt iepriekšējo teksta bīdījumu)).