bērals
bērals vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | bērals | bērali |
| Ģen. | bērala | bēralu |
| Dat. | bēralam | bēraliem |
| Akuz. | bēralu | bēralus |
| Lok. | bēralā | bēralos |
Nesamalta labība.
Avoti: EH