bēnūzis
bēnūzis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | bēnūzis | bēnūži |
| Ģen. | bēnūža | bēnūžu |
| Dat. | bēnūzim | bēnūžiem |
| Akuz. | bēnūzi | bēnūžus |
| Lok. | bēnūzī | bēnūžos |
1.Liels, neveikls, arī nesaprātīgs cilvēks.
2.Slinks cilvēks.
Avoti: ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Aumulīte sacīja — tai meitenei, kas to bēnūzi precot, varot tikai just līdzi.