bēnūzis
bēnūzis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | bēnūzis | bēnūži |
Ģen. | bēnūža | bēnūžu |
Dat. | bēnūzim | bēnūžiem |
Akuz. | bēnūzi | bēnūžus |
Lok. | bēnūzī | bēnūžos |
1.Liels, neveikls, arī nesaprātīgs cilvēks.
2.Slinks cilvēks.
Avoti: ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Aumulīte sacīja — tai meitenei, kas to bēnūzi precot, varot tikai just līdzi.