bālums
bālums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | bālums | bālumi |
| Ģen. | bāluma | bālumu |
| Dat. | bālumam | bālumiem |
| Akuz. | bālumu | bālumus |
| Lok. | bālumā | bālumos |
1.Vispārināta īpašība → bāls1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Vispārināta īpašība → bāls2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Stabili vārdu savienojumiBāls kā līķis; bāls kā mironis; līķa bālumā.
- Bāls kā līķis; bāls kā mironis; līķa bālumā frazēma — ļoti bāls
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Smēķētāju ādai raksturīgs pelēks bālums, ko rada samazinātais skābekļa daudzums.
- Arī caurspīdīgais pūderis palīdzēs uzturēt aristokrātisku bālumu un ādas matējumu.
- Zili melnās spalvas uz tēva kājām piešķīra viņa ādai bišu vaska bālumu.
- Bet tas jau būs rīt, kad saule uzausīs kāpura miesas bālumā.
- Tāds interesants bālums, un viņa tumši zilās acis spulgoja kā melnu melnās.