avitiņa
avitiņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | avitiņa | avitiņas |
| Ģen. | avitiņas | avitiņu |
| Dat. | avitiņai | avitiņām |
| Akuz. | avitiņu | avitiņas |
| Lok. | avitiņā | avitiņās |
Dem. → avs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pazudusī avitiņa, kas atgriežas barā, un tāpēc sevišķi mīļa...
- Krūmi, krūmi, meži, meži, ( paralēli arī Krūmu māte, Meža māte) Ganat manas avitiņas, Kad es iešu tautiņās, Ikkatram ziedu došu: Ozolam deķi segšu, Ābelei villainīti..
- Ar eņģelisku pazemību apbūris bīskapu Zavišu, viņš aizrautīgi izrādīja liekuļotu divbijību, un ne tikai tāpēc, ka apzinājās - šādi var izsist vislielāko labumu no sava garīgā tēva, bet arī tāpēc, ka juta ļaunu prieku, sēdēdams sava lielākā ienaidnieka cietoksnī, uzbrukuma laikā krietni papostītajā Katedrālē, turklāt cienījamā vietā, kā jau paša bīskapa aizbilstamais, itin kā vilks jēra ādā starp lētticīgajām Kunga avitiņām, itin kā sātana spiegs, kurš ieticis kristiešu karaspēkā.
- Baltas debess avitiņas.
- Krūmi , krūmi , meži , meži , Ganāt manas avitiņas