auts1
auts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | auts | auti |
| Ģen. | auta | autu |
| Dat. | autam | autiem |
| Akuz. | autu | autus |
| Lok. | autā | autos |
1.Auduma gabals, ko tin ap kāju (zābakos, pastalās, vīzēs).
2.novecojis Četrstūrains auduma gabals (piemēram, galdauts, kaklauts).
3.Galvassega, ko jaunajai sievai apsien noņemtā vainaga vietā.
4.poētiska stilistiskā nokrāsa Sniega, miglas kārta, slānis; arī krēsla, tumsa.
Avoti: LLVV, Sen
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- "Viņš ( Alisons) sita autā, kas bieži negadās.
- Uzbrukumu vēlāk Karijs kļūdījās piespēlē no auta, viesiem nodrošinot uzvaru.
- Kājām uztin tumši brūnus autus, kam pāri liek rakstainas prievītes.
- Arī bumbas izspēle un auta izspēle katrā no formām ir atšķirīga.
- Esmu autā no tā, kā viņš runā ar cilvēkiem.