autotipija
autotipija sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; joma: poligrāfijaLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | autotipija | autotipijas |
Ģen. | autotipijas | autotipiju |
Dat. | autotipijai | autotipijām |
Akuz. | autotipiju | autotipijas |
Lok. | autotipijā | autotipijās |
1.Attēlu reproducēšanas paņēmiens, fotografējot tos caur rastru un izgatavojot metāla klišeju.
1.1.Šāda klišeja.
Stabili vārdu savienojumiAkmens autotipija.
- Akmens autotipija novecojis, vārdkoptermins — metāla vietā uz litogrāfijas akmens pārvesta autotipija
1.2.Ar šādu paņēmienu reproducēts attēls.
Stabili vārdu savienojumiAutotipiskais attēla rastrēšanas paņēmiens.
- Autotipiskais attēla rastrēšanas paņēmiens — vēsturiski viena no agrīnajām fotomehāniskajām rastrēšanas tehnoloģijām augstspiedes drukas procesā
Avoti: LLVV, GV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kaut ko paredzēja svītrās, kaut ko autotipijā.
- Taču tajos laikos cinkogrāfijas galvenokārt gatavoja tikai divu tipu klišejas: svītru klišejas, kurās vienlaidu uzklājumā kontrastēja krāsa ar krāsas neskarto fonu, un autotipijas, kurās bija arī starptoņi no klaidākiem vai sabiezinātākiem iespiedpunktiem.
- Autotipija bija speciāla poligrāfiska metode , kas ļāva attēlus izgatavot pustoņos
- Tā 1903. gadā , 15 gadus pēc dāvanas pasniegšanas pāvestam , ar autotipijas metodi tika sagatavots vēl viens Terras Marianas izdevums , kura lapu izmērs bija četrreiz mazāks nekā oriģinālizdevumā
- 1895. gadā H. Zālīte devusies uz Vāciju, lai apgūtu moderna žurnāla izveidošanai nepieciešamo autotipiju un cinkogrāfiju.