autokārs
autokārs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | autokārs | autokāri |
Ģen. | autokāra | autokāru |
Dat. | autokāram | autokāriem |
Akuz. | autokāru | autokārus |
Lok. | autokārā | autokāros |
Nelieli bezsliežu pašgājēji rati ar iekšdedzes motoru, kurus lieto kravas pārvadāšanai mazos attālumos (cehos, preču stacijās u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- VIŅA ir ārkārtīgi sievišķīga un vienlaikus spējīga staipīt lielus smagumus, kamēr VIŅAM čemodānu ved ar autokāru.
- Pati igauniete, autokāra vadītāja.
- Un ar žilbinoši baltām, mazliet uz augšu paceltām iešinētām rokām tādā kā autokāra pozā vai it kā nestu kaut ko trauslu.
- No sliežu metināšanas uzņēmuma skanēja dobja dārdoņa, dūca celtņa vai autokāra motors.
- Mašīnas brīžiem aizņem gandrīz visu ceļu, mēs nevaram izbraukt ar autokāru, kas ved materiālus no viena ceha uz otru.