auseklītis
auseklītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | auseklītis | auseklīši |
| Ģen. | auseklīša | auseklīšu |
| Dat. | auseklītim | auseklīšiem |
| Akuz. | auseklīti | auseklīšus |
| Lok. | auseklītī | auseklīšos |
1.Dem. → auseklis.
2.Ornaments – stilizēts zvaigznes attēls.
2.1.Nozīmīte ar šādu ornamentu.
Avoti: MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Interesants ir arī uz dvieļa izšūtā ornamenta — auseklīša — stāsts.
- Auseklītis ir somugru, vēlāk arī Igaunijas teritorijā dzīvojošo tautu zīme.
- Tad teica, ka šim auseklītim ir ārkārtīgi spēcīgs enerģētiskais starojums.
- Uz apmetņa zaigoja zeltains auseklītis, pie sāniem makstī garš zobens.
- Hosams devies uz salonu lai sev uz rokas uztetovētu auseklīti.