auriņš
auriņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | auriņš | auriņi |
| Ģen. | auriņa | auriņu |
| Dat. | auriņam | auriņiem |
| Akuz. | auriņu | auriņus |
| Lok. | auriņā | auriņos |
1.Putnu būrītis, strazdu būrītis.
2.Bišu koks bišu ķeršanai.
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- T auriņš ir maiguma izpausme, bet, sargā kāpostus no jāņtārpiņiem