aunelis
aunelis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | aunelis | auneļi |
| Ģen. | auneļa | auneļu |
| Dat. | aunelim | auneļiem |
| Akuz. | auneli | auneļus |
| Lok. | aunelī | auneļos |
Dem. → auns.
Avoti: EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- No tiem izcēlies šāds sakāmvārds: “ Smejas kā Šmuļa aunelis.”
- Kā jauns aunelis, kam ragi niez uz badīšanos.
- Citā reizē atkal žīds ieraudzījis auneli guļam.
- Bet pie Džūkstes baznīcas jau aunelis sācis uz ātru roku augt, tā garumā, kā platumā pieņemdamies.
- Bet aunelis stāvēja malā, dīžājās uz sliešanos un skatījās, kam iebadīt.