augstprātība
augstprātība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | augstprātība | augstprātības |
| Ģen. | augstprātības | augstprātību |
| Dat. | augstprātībai | augstprātībām |
| Akuz. | augstprātību | augstprātības |
| Lok. | augstprātībā | augstprātībās |
Vispārināta īpašība → augstprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Taču impēriska augstprātība šos vadītājus padarīja aklus, un PSRS sabruka.
- Viņa Rīgas domei pārmeta bizantisku augstprātību un darbošanos pretēji rīdzinieku interesēm.
- Varbūt viņa juta augstprātību puiša acīs vai pārlieku lepnumu par sevi.
- Patiesībā KNAB nenoveda lietu līdz galam savas augstprātības un iedomības dēļ.
- Runāt ar upi kā ar līdzīgu cilvēki savā augstprātībā aizmirsa.