audžutēvs
audžutēvs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | audžutēvs | audžutēvi |
| Ģen. | audžutēva | audžutēvu |
| Dat. | audžutēvam | audžutēviem |
| Akuz. | audžutēvu | audžutēvus |
| Lok. | audžutēvā | audžutēvos |
Vīrietis, kas pieņēmis audzināšanā audžubērnu vai audžubērnus.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Zēns iet audžutēva pēdās un sāk studēt medicīnas noslēpumus Dzīves namā.
- Trīs gadus vēlāk Ārijas mamma un audžutēvs labprātīgi pievienojušies ģimenei izsūtījumā.
- Es noklusēju, ka Sondors nav īstais, bet tikai audžutēvs.
- Uzvārds Leščinskis Pēterim ticis no audžutēva, kurš viņu adoptējis.
- «Mājas iedzīvotājs man pateica, ka istabā noteikti esot viņa audžutēvs.