aušīgums
aušīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | aušīgums | aušīgumi |
| Ģen. | aušīguma | aušīgumu |
| Dat. | aušīgumam | aušīgumiem |
| Akuz. | aušīgumu | aušīgumus |
| Lok. | aušīgumā | aušīgumos |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Mans aušīgums noplok.
- Zefīrs stāv kā stāvējis, laikam vietējiem kārtības sargiem darba diena vēl nebija sākusies, tāpēc tikai nosmejamies par savu aušīgumu un, nokārtojuši formalitātes, kātojam uz pili.
- Apbrīnojami ir tas, ka šādos gadījumos pieaugušo loģiskā domāšana it kā ignorē acīmredzamas lietas, " pārlec" pāri pat bērna acīmredzamām dīvainībām, norakstot visu neizskaidrojamo uz viņa aušīgumu, muļķību, aizturi attīstībā, infantilismu vai vēl sliktāk – uz morālo kroplīgumu vai psihiskiem traucējumiem.