atzvelties
atzvelties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atzveļos | atzveļamies | atzvēlos | atzvēlāmies | atzvelšos | atzvelsimies |
| 2. pers. | atzvelies | atzveļaties | atzvēlies | atzvēlāties | atzvelsies | atzvelsieties, atzvelsities |
| 3. pers. | atzveļas | atzvēlās | atzvelsies | |||
Pavēles izteiksme: atzvelies (vsk. 2. pers.), atzvelieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atzveļoties (tag.), atzvelšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atzveltos
Vajadzības izteiksme: jāatzveļas
1.Refl. → atzvelt1.
2.Refl. → atzvelt2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šķita, ka viņa tīšām atzvēlusies tieši Sandras iecienītajā atzveltnes krēslā.
- Baltais žurka sēdēja, ērti atzvēlies, un grauza zaļu ābolu.
- Mihils kaut kur atzveļas, un Sanders strauji nosēstas viņam blakus.
- Tad, ērti krēslā atzvēlies, iemet man sejā cietu skatu.
- Kriņickiene, kas jau grasījās celties, atkal atzvēlās krēslā.