atzvanīt
atzvanīt 3. konjugācijas darbības vārds; vēsturisks, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atzvanu | atzvanām | atzvanīju | atzvanījām | atzvanīšu | atzvanīsim |
| 2. pers. | atzvani | atzvanāt | atzvanīji | atzvanījāt | atzvanīsi | atzvanīsiet, atzvanīsit |
| 3. pers. | atzvana | atzvanīja | atzvanīs | |||
Pavēles izteiksme: atzvani (vsk. 2. pers.), atzvaniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atzvanot (tag.), atzvanīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atzvanītu
Vajadzības izteiksme: jāatzvana
1.Signalizēt (parasti ar telefona zvanu telefona centrālei), ka saruna beigusies.
2.apvidvārds Piezvanīt (šurp, uz mājām u. tml.).
Avoti: LLVV, ĒiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Stundas laikā atzvana, un var doties uz vizīti pie ārsta.
- Pārdomām pietiek vien ar 10 minūtēm, un viņa pati atzvana.
- Stepaņenko minstinās, ko darīt – nezina, sola atzvanīt vēlāk,
- Tā kā sazināties varēju tikai ar telefona automātiskā atbildētāja starpniecību, draugs atzvanīja tāpat.
- ( Piemēram: “ Viņš tev neatzvana tāpēc, ka ir pazaudējis mobilo.”