atzelt
atzelt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atzeļu | atzeļam | atzēlu | atzēlām | atzelšu | atzelsim |
| 2. pers. | atzel | atzeļat | atzēli | atzēlāt | atzelsi | atzelsiet, atzelsit |
| 3. pers. | atzeļ | atzēla | atzels | |||
Pavēles izteiksme: atzel (vsk. 2. pers.), atzeliet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atzeļot (tag.), atzelšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atzeltu
Vajadzības izteiksme: jāatzeļ
1.No jauna sazelt.
1.1.pārnestā nozīmē Atjaunoties, arī tikt atjaunotam.
2.apvidvārds Kļūt tādam, kam ir labāk, vieglāk dzīvot.
Avoti: LLVV, KiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Maldi ir kā nezāles, kas atkal un atkal atzeļ jaunos dzinumos.
- Smilgu vietā atzēlis baltais un sarkanais āboliņš, pļavas dedestiņas un citi tauriņzieži.
- Pumpurot, ziedēt un atzelt mācot!
- Taču pēc tam, kad bona ķēniņš bija devies uz viņpasauli, Budas doktrīna Sniegāju valstībā atzēla visā varenībā, bet vietas, kas to bija saglabājušas, piecēlās no drupām vienā mirklī.
- Iespējams, atzels cūciņas audzēšana katrā sētā.