atvazāt
atvazāt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atvazāju | atvazājam | atvazāju | atvazājām | atvazāšu | atvazāsim |
| 2. pers. | atvazā | atvazājat | atvazāji | atvazājāt | atvazāsi | atvazāsiet, atvazāsit |
| 3. pers. | atvazā | atvazāja | atvazās | |||
Pavēles izteiksme: atvazā (vsk. 2. pers.), atvazājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atvazājot (tag.), atvazāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atvazātu
Vajadzības izteiksme: jāatvazā
Nevīžīgi atnest, atvilkt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un visu svešo jūgu un visus veltņus, un visu postu un briesmas Vecajā zemē bija atvazājuši tumši, tumši cilvēki.
- Arī ar niknāko ērču encefalīta variantu, kas savulaik atvazāts no Sibīrijas austrumiem ar jenotsuņiem.
- Amerikas ūdele daudzviet jau izspiedusi Eiropas ūdeli, bet no augiem visbīstamākais ir no Kaukāza atvazātais bēdīgi slavenais latvānis.