attīt
attīt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | attinu | attinam | attinu | attinām | attīšu | attīsim |
| 2. pers. | attin | attinat | attini | attināt | attīsi | attīsiet, attīsit |
| 3. pers. | attin | attina | attīs | |||
Pavēles izteiksme: attin (vsk. 2. pers.), attiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: attinot (tag.), attīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: attītu
Vajadzības izteiksme: jāattin
1.Tinot dabūt vaļā (to, ar ko kas ir aptīts, kurā ir satīts).
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Tīt vaļā.
1.2.Tinot vaļā, piemēram, iesaiņojumu, atsegt (ko ietītu), atbrīvot no ietinuma.
1.3.Atritināt (ko saritinātu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad atdzisis, uzmanīgi attin ruleti un atbrīvo no cepamā papīra.
- Sunes deguns varēja par lietām pastāstīt kā par atpakaļ attītu filmu.
- Maņa—dzirde attin atpakaļ vārdus par iepriekšējā nedēļā nopelnīto izmaksu.
- Tušs izvilka saini, atknibināja mezglos savilktos striķus, attina segu.
- Viņš attina zilo papīru un uzbēra sāli uz ceptajiem kartupeļiem. “