attīrīt
Lietojuma biežums :
attīrīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Tīrot atbrīvot (no kā nevajadzīga, traucējoša, arī netīra), padarīt tīru (kādu platību).
1.1.Tīrot novākt (ko nevajadzīgu, traucējošu, arī netīru no kādas platības).
1.2.Tīrot atbrīvot (parasti priekšmetu no netīrumiem, arī no kā nevajadzīga, traucējoša); notīrīt.
2.Atdalot nevajadzīgus, nevēlamus piemaisījumus, padarīt tīru (vielu); veicināt nevajadzīgu, nevēlamu piemaisījumu atdalīšanos (no kādas vielas).
Saistītās nozīmes
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri