attīt
Lietojuma biežums :
attīt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Tinot dabūt vaļā (to, ar ko kas ir aptīts, kurā ir satīts).
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Tīt vaļā.
1.2.Tinot vaļā, piemēram, iesaiņojumu, atsegt (ko ietītu), atbrīvot no ietinuma.
1.3.Atritināt (ko saritinātu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri