atsēja2
atsēja [atsèja] sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | atsēja | atsējas |
| Ģen. | atsējas | atsēju |
| Dat. | atsējai | atsējām |
| Akuz. | atsēju | atsējas |
| Lok. | atsējā | atsējās |
Stieple, saite, kas savieno (parasti ratu priekšasi ar ilksi; arī arkla stiprinājumu ar zirga iejūgu).
Avoti: LLVV, ME
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Džuljeta atsēja sava kombinezona piedurknes un sabāza tajās rokas, lai piesegtu rētas.
- Nē, man lūdzu kafiju bez citrona un skrūves atsējās, kaimiņš arī nav mājās ĀĀĀĀĀĀĀ!!!!
- Viņa to atsēja.
- Iespīlēju bullēnam purnā koka mutplēti, atsēju ragus un, kamēr Pīters turēja apaušus, ievadīju kuņģa skalošanas šļūteni un sapumpēju iekšā sajaukto šķidrumu.
- Kā zemkopis no sava tīruma grib sagaidīt labu ražu, tad viņš nesēj vis tai pašā laukā vienādu labību ( atsējas), bet viņš labības zortes pārmaina.