atsvilpt
atsvilpt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atsvilpju | atsvilpjam | atsvilpu | atsvilpām | atsvilpšu | atsvilpsim |
| 2. pers. | atsvilp | atsvilpjat | atsvilpi | atsvilpāt | atsvilpsi | atsvilpsiet, atsvilpsit |
| 3. pers. | atsvilpj | atsvilpa | atsvilps | |||
Pavēles izteiksme: atsvilp (vsk. 2. pers.), atsvilpiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atsvilpjot (tag.), atsvilpšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atsvilptu
Vajadzības izteiksme: jāatsvilpj
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Irbe svilpe siliņā,/Es atsvilpu maliņā;/Šķiet irbīte iztekot,/Iztek tautu zeltenīte.