atsvēte
atsvēte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | atsvēte | atsvētes |
| Ģen. | atsvētes | atsvēšu |
| Dat. | atsvētei | atsvētēm |
| Akuz. | atsvēti | atsvētes |
| Lok. | atsvētē | atsvētēs |
Nākamā (retāk aiznākamā) svētdiena pēc svētkiem, kas tiek svētīta; neliela (nesen pagājušu svētku) svinēšana.
Stabili vārdu savienojumiLieldienu atsvēte.
- Lieldienu atsvēte apvidvārds — svētdiena nedēļu pēc Lieldienām
Avoti: LLVV, KnV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ir diezgan skaidrs, ka grāmatā tēlotais darbabiedru izbraukums ir tāda kā Jāņu atsvēte oficiālajā brīvdienā.
- Te tev nu bija, taisījusies uz lielu atsvēti, ar šampanieti un mūziku, taču nokritusi augšupēdu un nu guļot kā plauša, viņa saka par sevi, kļuvusi, dieviņ augstais, nīkoņa, ka bail, ne tikai strādniece vairs — pat ne ēdāja, dzērēja.
- Vārdnīcā “ Lettus” un “ Phraseologia Lettica” G. Mancelim sastopami arī citi darinājumi, kuros ir priedēklis: ar at- – ataugas, atskaņas, atsejas ‘virve, ar kuru kaut ko atsien’, atsvētes, ie- – ieleja, ierocis, iesals, ienāši, iz- – izbaile, izteka, izsijas ‘klijas’, no- – nojums, nomods, nobares ‘nobara, aitu vilna’, pa- – pagalme, pagale, padēlis ‘padēls’, pakaklis, palazdi, pamines ‘pamina’, papieres ‘paģiras’, pavēderis, pie- – atbilst attiecīgs adjektīvs.
- Par ziemas svētku atsvēti sauktas ziemas svētku nedēļas darba dienas
- Lieldienas atsvēte ir baltā svētdie na