atstreipuļot
atstreipuļot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atstreipuļoju | atstreipuļojam | atstreipuļoju | atstreipuļojām | atstreipuļošu | atstreipuļosim |
| 2. pers. | atstreipuļo | atstreipuļojat | atstreipuļoji | atstreipuļojāt | atstreipuļosi | atstreipuļosiet, atstreipuļosit |
| 3. pers. | atstreipuļo | atstreipuļoja | atstreipuļos | |||
Pavēles izteiksme: atstreipuļo (vsk. 2. pers.), atstreipuļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atstreipuļojot (tag.), atstreipuļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atstreipuļotu
Vajadzības izteiksme: jāatstreipuļo
1.Streipuļojot atvirzīties šurp; streipuļojot atvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Streipuļot šurp.
2.Streipuļojot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Satuntuļojusi blūzītes stūrus, sazin no kurienes atstreipuļoja dziedātāja un visiem pārlaida ūdeņainu skatienu.
- – Tad, kad pietempušies atstreipuļo no gadatirgus?
- Nosmirdēja pēc sinepēm – leitnants, nelabi iebrēcies, atstreipuļoja atpakaļ un atmuguriski pārkrita pār bortu.
- Svešais atstreipuļoja nost no durvīm, zaudējis līdzsvaru, iegāzās sniega kupenā, piecēlās un sāka dauzīties gar logu.
- Vairums līgotāju jau bija saģērbušies, kad Rūdolfs, sviedriem noplūdis, ar smago nastu pēdējais atstreipuļoja atpakaļ sētsvidū.