atsteberēt
atsteberēt 2. konjugācijas darbības vārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsa, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atsteberēju | atsteberējam | atsteberēju | atsteberējām | atsteberēšu | atsteberēsim |
| 2. pers. | atsteberē | atsteberējat | atsteberēji | atsteberējāt | atsteberēsi | atsteberēsiet, atsteberēsit |
| 3. pers. | atsteberē | atsteberēja | atsteberēs | |||
Pavēles izteiksme: atsteberē (vsk. 2. pers.), atsteberējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atsteberējot (tag.), atsteberēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atsteberētu
Vajadzības izteiksme: jāatsteberē
1.Steberējot, neveiklā gaitā ejot, atkļūt šurp; steberējot, neveiklā gaitā ejot, atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Steberēt šurp.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viens otru turēdami, atsteberēja vēl divi pensionāri, iespējams, vīrs un sieva.
- Viņa māte atsteberēja, balstīdamās uz spieķa, un uzsauca dēlam: „ Sji, es skatos, tai vedeklai kaut kas nelabs aiz ādas, uzmani, ka neaizmūk.”
- Man bija pieci gadi, viss šķita kā pasakā — ciems bija un ciems izbija, es arī lodāju pa tukšajām mājām, bet neko neņēmu, patiešām neko neņēmu, lai gan stipri kāroju brīnišķīgās lupatu lelles, tādas atradās katrās mājās, par tādām es tikai varēju sapņot, briesmīgi tādas vēlējos, tomēr neņēmu, bet visi stiepa pār pakalnu pulksteņus un riteņus, pat solus un krēslus, līdz ciema muļķītis Pjatruss priecīgi atsteberēja pāri pakalnam, briesmīgi kliegdams: — Mājas metas ceļos, mājas metas ceļos!
- Pavisam samīcīts atsteberēja bisīšu večuks.
- Nedaudz līkumojot pa meža ceļu murskuli, mēs stundas laikā beidzot bijām atsteberējuši līdz kempingam.