atsprukt
atsprukt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atsprūku | atsprūkam | atspruku | atsprukām | atsprukšu | atspruksim |
| 2. pers. | atsprūc | atsprūkat | atspruki | atsprukāt | atspruksi | atspruksiet, atspruksit |
| 3. pers. | atsprūk | atspruka | atspruks | |||
Pavēles izteiksme: atsprūc (vsk. 2. pers.), atsprūciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atsprūkot (tag.), atsprukšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atspruktu
Vajadzības izteiksme: jāatsprūk
1.Pēkšņi, ar rāvienu atbrīvoties (piemēram, no saites).
1.1.Ātri, pēkšņi atraisīties, atkabināties, atbrīvoties (par ko sasietu, sastiprinātu).
2.sarunvaloda Ātri, bēgšus, slapstoties atkļūt atpakaļ (iepriekšējā vietā).
4.apvidvārds Atlaisties vaļā (parasti par rokām).
Avoti: LLVV, ĒiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Neslēpšu, man personīgi sapnīgā ideālisma un fizioloģiskā naturālisma apvienojums brīžiem rādās atsprucis no gaumes pavadas.
- Taču viss liecināja par to, ka puisis bija atsprucis tikai paciemoties, draudzīgi papļāpāt, nekas vairāk.
- Sačumurojis seju kā uz pirkstiem uzmauktu porolona viepli, viņš tūdaļ pat ļauj tai atkal atsprukt vaļā vienīgi grumbu stiegrojuma savāktā veca vīra maskā un strupi piemetina:
- lūk, tapa atspruka, nu līst,
- Bieži gadās , ka copes laikā zivis atkārtoti atsprūk