atspītēt
atspītēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atspītēju | atspītējam | atspītēju | atspītējām | atspītēšu | atspītēsim |
| 2. pers. | atspītē | atspītējat | atspītēji | atspītējāt | atspītēsi | atspītēsiet, atspītēsit |
| 3. pers. | atspītē | atspītēja | atspītēs | |||
Pavēles izteiksme: atspītē (vsk. 2. pers.), atspītējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atspītējot (tag.), atspītēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atspītētu
Vajadzības izteiksme: jāatspītē
Spītējot atdarīt, atmaksāt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Māsa gaužās par dažādām pārestībām no brāļa puses un solās atspītēt 3576 361 8
- Es vēzim atspītēšu ,
- Jaunākais dēls atspītē.
- Atspītēšu spītniecei.
- Spītētājai atspītēt.