atslaucīt
atslaucīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atslauku | atslaukām | atslaucīju | atslaucījām | atslaucīšu | atslaucīsim |
| 2. pers. | atslauki | atslaukāt | atslaucīji | atslaucījāt | atslaucīsi | atslaucīsiet, atslaucīsit |
| 3. pers. | atslauka | atslaucīja | atslaucīs | |||
Pavēles izteiksme: atslauki (vsk. 2. pers.), atslaukiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atslaukot (tag.), atslaucīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atslaucītu
Vajadzības izteiksme: jāatslauka
1.Slaukot atvirzīt šurp; slaukot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Slaucīt šurp.
2.Slaukot atvirzīt nost (sānis).
2.1.nepabeigtas darbības nozīme Slaucīt nost (sānis).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Vai šitādas strēmeles, kuras sagrieztas, piedodiet, atslaucīšanai, jūs saucat par savu stundu plānu?!
- Kāpēc maniem bērniem jākropļo apziņa, ka visi viņi ir cūkas, ka ģimene ir tikai placdarms kāju atslaucīšanai?
- Patriks, johaidī, atnāca un kājas atslaucīja savu kolēģu namā, izrīkojoties tā, kā uzskatīja par pareizāku.
- Atbraucējs bija atairējies ar apdilušu zaru slotu, ar to viņš tagad mēģināja atslaucīt smiltis no pirmā jūras sēkļa.
- Tajā červoncā bija astoņi komats seši grami zelta, un tik daudz par to tiešām varēja dabūt, bet četrdesmit septītajā jūs uztaisījāt naudas reformu viens pret desmit un sešdesmit pirmajā arī viens pret desmit, tātad šodien man pret vienu jūsu sarkano desmitnieku būtu jādabū astoņsimt sešdesmit gramu tīra zelta, diemžēl ar to parīt varbūt varēs tikai atslaucīt, atvainojos par rupjību.