atskrūvēt
atskrūvēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atskrūvēju | atskrūvējam | atskrūvēju | atskrūvējām | atskrūvēšu | atskrūvēsim |
| 2. pers. | atskrūvē | atskrūvējat | atskrūvēji | atskrūvējāt | atskrūvēsi | atskrūvēsiet, atskrūvēsit |
| 3. pers. | atskrūvē | atskrūvēja | atskrūvēs | |||
Pavēles izteiksme: atskrūvē (vsk. 2. pers.), atskrūvējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atskrūvējot (tag.), atskrūvēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atskrūvētu
Vajadzības izteiksme: jāatskrūvē
1.Skrūvējot palaist vaļīgāk (ko uzskrūvētu); atgriezt.
1.1.Skrūvējot attaisīt, atvērt (ko).
1.2.nepabeigtas darbības nozīme Skrūvēt vaļā.
2.lieto: reti Noskrūvēt (ko pieskrūvētu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lai mazuli atsvabinātu, glābēji atskrūvēja divas galda virsmu stiprinošās skrūves.
- Vajag atskrūvēt, izgriezt motoru, apskatīties, vai nav šķidrums,
- Atskrūvējis to, viņš pasmaržoja un iedeva pasmaržot arī man:
- Viņš atkal nosēcās, atskrūvēja pudeli un iedzēra malku.