atsaiņot
atsaiņot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atsaiņoju | atsaiņojam | atsaiņoju | atsaiņojām | atsaiņošu | atsaiņosim |
| 2. pers. | atsaiņo | atsaiņojat | atsaiņoji | atsaiņojāt | atsaiņosi | atsaiņosiet, atsaiņosit |
| 3. pers. | atsaiņo | atsaiņoja | atsaiņos | |||
Pavēles izteiksme: atsaiņo (vsk. 2. pers.), atsaiņojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atsaiņojot (tag.), atsaiņošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atsaiņotu
Vajadzības izteiksme: jāatsaiņo
1.Atraisīt, attaisīt (ko iesaiņotu).
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Saiņot vaļā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pat vestās dāvanas atsaiņot un nodot vairs nesagādā prieku, it kā tas būtu kas neatļauts.
- Vajag taču iesaiņot, nest, iecelt, nosargāt, izcelt, ienest, atsaiņot, izvietot.
- Bites pielidoja pie viņas, mīļi savācās apkārt, kamēr viņa atsaiņoja aknas un nolika tās uz mākoņainās sudraba paplātes, kas drīz pārvērtās saulainā dienā.
- Mīlošie atsaiņoja dāvanas.
- Balvu iegūst tas, kurš dāvanu būs atsaiņojis.