atrakņāt
Lietojuma biežums :
atrakņāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Rakņājot, rakņājoties atsegt (ko).
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Rakņāt vaļā.
2.Rakņājot, rakņājoties atvirzīt nost (sānis).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri