atpīlis1
atpīlis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | atpīlis | atpīļi |
| Ģen. | atpīļa | atpīļu |
| Dat. | atpīlim | atpīļiem |
| Akuz. | atpīli | atpīļus |
| Lok. | atpīlī | atpīļos |
1.Vēlu dzimis kustonis, rudens jērs.
2.Bērns, kas dzimis sievietei vēlākos dzīves gados.
Avoti: KV, MiV