atprast
atprast 1. konjugācijas darbības vārds; apvidvārdsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atprotu | atprotam | atpratu | atpratām | atpratīšu | atpratīsim |
| 2. pers. | atproti | atprotat | atprati | atpratāt | atpratīsi | atpratīsiet, atpratīsit |
| 3. pers. | atprot | atprata | atpratīs | |||
Pavēles izteiksme: atproti (vsk. 2. pers.), atprotiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atprotot (tag.), atpratīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atprastu
Vajadzības izteiksme: jāatprot
Noģist, nojaust, aptvert, apjēgt.
Avoti: TlV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet kā lai atprot dažos burtu savienojumos ietelptu tūkstošgadīga darba pieredzi?
- Gan paša kurluma dēļ, gan tādēļ, ka viņi īsti neatprata viens otra sacīto.
- Apzīmējums ‘Wissenschaftlicher Lehrer’ jāpieņem par precīzu, lai gan nepierastu un tāpēc mūsdienās grūti tulkojamu un atprotamu terminu.
- Savukārt vārda ‘Plenarete’ izcelsme Studenta disertācijā nav pilnīgi skaidra un atprotama.
- ], jo teksts – bojājuma vai saīsinājuma gadījumā – pieļauj atprast šo vietu kā vienkāršas sejas izteiksmes maiņas aprakstu.