atpogāties
atpogāties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atpogājos | atpogājamies | atpogājos | atpogājāmies | atpogāšos | atpogāsimies |
| 2. pers. | atpogājies | atpogājaties | atpogājies | atpogājāties | atpogāsies | atpogāsieties, atpogāsities |
| 3. pers. | atpogājas | atpogājās | atpogāsies | |||
Pavēles izteiksme: atpogājies (vsk. 2. pers.), atpogājieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atpogājoties (tag.), atpogāšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atpogātos
Vajadzības izteiksme: jāatpogājas
1.Atpogāt sev apģērbu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš paņem salocīto spainīti, atpogājas un rūpīgi ielaiž tajā tievu strūkliņu.
- Pirms dažām nedēļām uz skatuves bija atpogājusies Madonnas blūzīte.
- Viņa nesteidzīgi sāka atpogāties.
- Cīņas laikā viņa pretiniekam atpogājās drēbēm pogas un puisēns , apskatījies tuvāki , redzēja , ka viņš ir cīnījies ar meiteni
- Daļa ir krietni par lielu, īpaši nēsāšanai tropiskā klimatā, citi tā vien izskatās, ka tūlīt atpogāsies vaļā vai nokritīs.