atplūkt1
atplūkt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: retiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atplūcu | atplūcam | atplūcu | atplūcām | atplūkšu | atplūksim |
| 2. pers. | atplūc | atplūcat | atplūci | atplūcāt | atplūksi | atplūksiet, atplūksit |
| 3. pers. | atplūc | atplūca | atplūks | |||
Pavēles izteiksme: atplūc (vsk. 2. pers.), atplūciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atplūcot (tag.), atplūkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atplūktu
Vajadzības izteiksme: jāatplūc
Noplūkt (no kā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kamēr jaunākais puisis metās mugurā melnajam ērzelim un salūdza talciniekus no visām apkārtējām mājām, citi atplūca vietu un ierīkoja linu zārdu, iedzīdami zemē zeģenes, kas šai vajadzībai jau kalpoja daudzus gadus.