atplīvot
atplīvot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: paretiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atplīvoju | atplīvojam | atplīvoju | atplīvojām | atplīvošu | atplīvosim |
| 2. pers. | atplīvo | atplīvojat | atplīvoji | atplīvojāt | atplīvosi | atplīvosiet, atplīvosit |
| 3. pers. | atplīvo | atplīvoja | atplīvos | |||
Pavēles izteiksme: atplīvo (vsk. 2. pers.), atplīvojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atplīvojot (tag.), atplīvošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atplīvotu
Vajadzības izteiksme: jāatplīvo
Plīvojot atvirzīties šurp; plīvojot atvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Garākos nosmēķus lasījām laukā no pelnu trauka, un sarkanās rīta saules pielietajā istabā atplīvoja zilganīgais marihuānas dūms.
- Reiz, man pie dobes meditējot, plīvot atplīvoja patrekna, krāsota blondīne ar rozēm.
- Kancelējām un nu tik reizēm mēģina apiet pa zolīdo pietupjos, saucu puiku, bet manīgi pirmais atplīvo Kreizis un rāpjas klēpī bučoties un tas skatiens, kad suņa bužis jāpārtrauc, jo sīkais sāk kaut ko aurēt