atpīt
atpīt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atpinu | atpinam | atpinu | atpinām | atpīšu | atpīsim |
| 2. pers. | atpin | atpinat | atpini | atpināt | atpīsi | atpīsiet, atpīsit |
| 3. pers. | atpin | atpina | atpīs | |||
Pavēles izteiksme: atpin (vsk. 2. pers.), atpiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atpinot (tag.), atpīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atpītu
Vajadzības izteiksme: jāatpin
1.Atraisīt (ko sapītu, piemēram, bizi, pīni).
2.Atraisīt (ko sasaistītu ar pinekļiem, piemēram, zirgu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tāpat latviešu folklorā iesaka dzemdētājai atpīt matus, lai dzemdības būtu vieglas.
- Spēles vadītājs jeb " vecmāmiņa" nāk un cenšas atpīt radīto jūkli.
- Mati kopš mūsu sēdēšanas uz kāpnēm tā arī palikuši atpīti.
- Pirmais Austrasdienu koncerts „ Noausim kājas, atpīsim sirdis...
- Viņš atpinis manu bizi un spēlējas ar maniem matiem.