atonalitāte

Muzikālās jaunrades veids, kam raksturīga atteikšanās no klasicisma skaņkārtiski tonālajām likumsakarībām.

Avoti: SV99

Korpusa piemēri

Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.

Dažus Arnolda Šēnberga skaņdarbus mēdz aprakstīt kā ekspresionisma mākslai piederošus ( atonalitātes lietojums).
9 ( 1906) iezīmē vēlīnā romantisma noslēguma daiļrades posmu A. Šēnberga daiļradē un iezīmē atonalitātes posma sākumu.
Trokšņu mūzika ir termins, kas raksturo dažādu avangarda mūziku un skaņas mākslu, kurā tiek izmantoti tādi elementi kā disonanse, atonalitāte, kakofonija, aleatorika un šo elementu variēta atkārtošanās to lietojumā.
Mūzikā dažbrīd iezogas zināmas avangarda pazīmes , piemēram , atonalitātes dziesmā Robando gusanitos , taču , manuprāt , gluži vai pārgalvīga ir skaņas režija viscaur albumam
Runājot par atonalitāti akadēmiskajā mūzikā, tā tomēr ir komponēta atonalitāte.