atmoda
atmoda sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; poētiska stilistiskā nokrāsa; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | atmoda | atmodas |
| Ģen. | atmodas | atmodu |
| Dat. | atmodai | atmodām |
| Akuz. | atmodu | atmodas |
| Lok. | atmodā | atmodās |
1.Sastinguma un miera stāvokļa izbeigšanās (dabā); atmošanās.
2.Sākums aktīvai, apzinīgai darbībai.
Stabili vārdu savienojumiOtrā atmoda. Pirmā (latviešu tautas) atmoda.
- Otrā atmoda vārdkoptermins — 1915.-1919. g., latviešu strēlnieku pulku organizēšanās, Šveices emigrācija un Krievijas bēgļu komitejas, Latvijas Republikas proklamēšana un brīvības cīņas.
- Pirmā (latviešu tautas) atmoda vārdkoptermins — jaunlatviešu kustība 19. gs. 60.-70. gados
- Trešā atmoda vārdkoptermins — 1987.-1991. g., Vides aizsardzības kluba, grupas "Helsinki-86" izveidošanās, Latvijas Rakstnieku savienības 1988. g. 1.-2. jūnija plēnums, Tautas fronte un neatkarības atjaunošana.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viskrasākās izmaiņas vērojamas pēckara periodā un Latvijas atmodas periodā 90. gados.
- Abu mediju saturs iederējās „ Atmodas laika noskaņās un ilgās”.
- Par nekustamās mantas Aizputē, Atmodas ielā 30, saglabāšanu valsts īpašumā
- „Jums Atmodas laikā bija sava lieta, man – sava.
- Pa visu atmodas laiku neko neuzrakstīju, atsāku kādā 1993. gadā.