atmetināt
atmetināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atmetinu | atmetinām | atmetināju | atmetinājām | atmetināšu | atmetināsim |
| 2. pers. | atmetini | atmetināt | atmetināji | atmetinājāt | atmetināsi | atmetināsiet, atmetināsit |
| 3. pers. | atmetina | atmetināja | atmetinās | |||
Pavēles izteiksme: atmetini (vsk. 2. pers.), atmetiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atmetinot (tag.), atmetināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atmetinātu
Vajadzības izteiksme: jāatmetina
1.Atraisīt, attaisīt (ko sasaistītu).
1.1.Atpogāt, atāķēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Džordžs atmetināja savu nesamo un viegli nolaida zemē. “
- No kamīna varēja redzēt , kā viņa guļamistabā atmetina korseti balts
- Šulca skaidroja, ka visi dokumenti bija ievietoti stikla burkā un metāla kastē, kuru atmetināt nebija viegli.
- Protams, tas ir tikpat grūti, kā zem bankas izrakt tuneli, izkalt dzelzsbetona grīdu, atslēgt sensoro signalizāciju, atmetināt seifu un pēc tam, nevienam nemanot, no nozieguma vietas aizbēgt.
- Viņš ar metināmo aparātu gribējis nevis aizmetināt, bet gan atmetināt dzīvokļa durvis.