atmaigt
atmaigt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atmaigstu | atmaigstam | atmaigu | atmaigām | atmaigšu | atmaigsim |
| 2. pers. | atmaigsti | atmaigstat | atmaigi | atmaigāt | atmaigsi | atmaigsiet, atmaigsit |
| 3. pers. | atmaigst | atmaiga | atmaigs | |||
Pavēles izteiksme: atmaigsti (vsk. 2. pers.), atmaigstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atmaigstot (tag.), atmaigšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atmaigtu
Vajadzības izteiksme: jāatmaigst
1.Zaudēt īgnumu, skarbumu un kļūt maigākam, sirsnīgākam, arī pieļāvīgākam.
1.1.Iegūt maigāku izteiksmi (par seju, balsi u. tml.).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Amberas sirds atmaiga, un viņa bija gatava dot draugam otru iespēju.
- Likuma sarga sirds atmaigst, un viņš mums ļauj braukt tālāk nesamaksājušiem.
- Saiss atmaiga un 1991. gada septembrī Cille parakstīja savu pirmo profesionālo līgumu.
- No viņa vaiga nozudis sapīkums, piere kļuvusi gluda un skatiens atmaidzis.
- Es gribu atrast Lolitu atmaigušu un iepletušos zem kāda auguma.