atloks
atloks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | atloks | atloki |
| Ģen. | atloka | atloku |
| Dat. | atlokam | atlokiem |
| Akuz. | atloku | atlokus |
| Lok. | atlokā | atlokos |
1.Atlocīta, īpaši veidota atliekta mala (parasti apģērba gabaliem, apaviem).
1.1.joma: poligrāfija Grāmatas vāka pagarinājums. [Pts ]
2.Konstrukcijas elements detaļu savienošanai vai to malu izturības palielināšanai; neizjaucamā savienojumā to sametina, salodē, salīmē vai aizvalcē, izjaucamā – saskrūvē.
3.Caurules, vārpstas vai ieliktņa daļa plakana diska veidā ar caurumiem skrūvēm vai tapām.
4.Aplokšņu atlokāmā daļa.
Avoti: LLVV, ZTV, GV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš mudīgi pietupstas, atlauž dažus apakšējos un atloka ruberoīda kārtu.
- Džons iesmējās vēlreiz un nez kāpēc sagrāba Toniju aiz svārku atlokiem.
- Primārās starpsienas apakšējā daļa pastāv pieaugušo vecumā kā atloka vārstulis ( angl.
- Tikpat veikli, atpogājot atlokus, vīriešu ikdienas svārki pārtop armijas mundieros.
- Platie atloki, aproces, kabatas un mēteļa apakšmala uzrāda nošuvju greznojumu.