atkust
atkust 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atkūstu | atkūstam | atkusu | atkusām | atkusīšu | atkusīsim |
| 2. pers. | atkūsti | atkūstat | atkusi | atkusāt | atkusīsi | atkusīsiet, atkusīsit |
| 3. pers. | atkūst | atkusa | atkusīs | |||
Pavēles izteiksme: atkūsti (vsk. 2. pers.), atkūstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atkūstot (tag.), atkusīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atkustu
Vajadzības izteiksme: jāatkūst
1.parasti formā: trešā persona Siltuma iedarbībā mazināties, izbeigties sasalumam (piemēram, augsnē).
2.parasti formā: trešā persona Kūstot pazust (no kādas virsmas) – par ledu, sniegu; nokust.
2.1.Siltuma iedarbībā kļūt brīvam (no ledus, apsarmojuma u. tml.).
3.Kļūt maigākam; zaudēt skarbumu, īgnumu (piemēram, par cilvēku, seju).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja tas nav atkusis – var sarīvēt, tā būs ātrāk.
- ka es varēšu pagulēt, kamēr tas gēla ledus atkūst vaļā.
- Kad atkūst zeme, naturālos apstākļos augušie priežu stādi sāk plaukt,
- - Sadzirdēt šalkšanu un sajust plašumu, jo jūrai jau būtu jāsāk atkust.
- Upīte, kas ietek jūrā, vietumis jau atkususi.