atkulties
atkulties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atkuļos | atkuļamies | atkūlos | atkūlāmies | atkulšos | atkulsimies |
| 2. pers. | atkulies | atkuļaties | atkūlies | atkūlāties | atkulsies | atkulsieties, atkulsities |
| 3. pers. | atkuļas | atkūlās | atkulsies | |||
Pavēles izteiksme: atkulies (vsk. 2. pers.), atkulieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atkuļoties (tag.), atkulšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atkultos
Vajadzības izteiksme: jāatkuļas
1.Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, atkļūt šurp, ierasties (kur, pie kā u. tml.) – parasti no attālas vietas.
2.Atklīst, atklaiņot.
3.apvidvārds Kult līdz apnikumam.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja vien Oļģerts kādreiz atkulsies mājās no garāžas, ķēms tāds.
- — Mūžsenais Dievs, vai tiešām aklais Preivils būs atkūlies!
- Uz māju mēs atkūlāmies vēlā naktī, pārmirkuši un nobijušies.
- — ar savu grabošo riteni atkūlusies pastniece, resnā Teiksma.
- Nez kad nākamie " mocisti" no Latvijas ar saviem braucamajiem šurpu atkulsies?