atkuģot
atkuģot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atkuģoju | atkuģojam | atkuģoju | atkuģojām | atkuģošu | atkuģosim |
| 2. pers. | atkuģo | atkuģojat | atkuģoji | atkuģojāt | atkuģosi | atkuģosiet, atkuģosit |
| 3. pers. | atkuģo | atkuģoja | atkuģos | |||
Pavēles izteiksme: atkuģo (vsk. 2. pers.), atkuģojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atkuģojot (tag.), atkuģošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atkuģotu
Vajadzības izteiksme: jāatkuģo
Braucot ar kuģi, atkļūt šurp; braucot ar kuģi, atkļūt (kur, pie kā u. tml.); atbraukt (par kuģi).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Esam laimīgi atkuģojuši uz Zirgu salu, tā saka vietējie.
- Ar jahtu ieradušies tikai tās apkalpes locekļi, kopumā 13 cilvēki, bet īpašnieki uz Liepāju nav atkuģojuši.
- Tā lepni nesa pirmā VEF pēckara direktora, no Ļeņingradas uz Rīgu atkuģojušā ebreju zēna Georgija Gailes vārdu.
- Piemēram, britu Otrā pasaules kara feldmaršals Bernards Lovs Montgomerijs nāk no franču dzimtas, kas atkuģoja uz Angliju kopā ar Vilhelmu Iekarotāju 1066. gadā.
- Pēc Fernana Mendešu Pintu ziņām, kurš piedalījās šajā ceļojumā, viņi atkuģoja līdz Tanegasimai, atstāja lielu iespaidu uz vietējiem iedzīvotājiem ar saviem šaujamieročiem, kurus japāņi drīzumā spēja nokopēt un izgatavot lielā vairumā.