atkailināt
atkailināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atkailinu | atkailinām | atkailināju | atkailinājām | atkailināšu | atkailināsim |
| 2. pers. | atkailini | atkailināt | atkailināji | atkailinājāt | atkailināsi | atkailināsiet, atkailināsit |
| 3. pers. | atkailina | atkailināja | atkailinās | |||
Pavēles izteiksme: atkailini (vsk. 2. pers.), atkailiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atkailinot (tag.), atkailināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atkailinātu
Vajadzības izteiksme: jāatkailina
1.Atbrīvot no apģērba, padarīt kailu (ķermeni vai tā daļu); neapsegt pilnīgi (ķermeni vai tā daļu) – par apģērbu.
2.Attēlot tieši, arī vienkāršoti (mākslas darbā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tik atkailināti drūmas un naturāli atsedzošas cilvēciskās ne-attiecības sen nebija skatītas.
- Parasti gan tiekot aizturēti cilvēki, kuri atkailina dzimumlocekli vai dibenu.
- Tad arī atzinos, ka man ļoti uzbudinošs šķiet atkailināts loceklis.
- Arī pērn tāds tika izdots, taču tad strādnieces nebija atkailinājušās.
- Atkailinātie alumīnija vadi tur jau atradušies, kad mājā ieradusies ģimene.