atkūleņot
atkūleņot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; lieto: paretiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atkūleņoju | atkūleņojam | atkūleņoju | atkūleņojām | atkūleņošu | atkūleņosim |
| 2. pers. | atkūleņo | atkūleņojat | atkūleņoji | atkūleņojāt | atkūleņosi | atkūleņosiet, atkūleņosit |
| 3. pers. | atkūleņo | atkūleņoja | atkūleņos | |||
Pavēles izteiksme: atkūleņo (vsk. 2. pers.), atkūleņojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atkūleņojot (tag.), atkūleņošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atkūleņotu
Vajadzības izteiksme: jāatkūleņo
1.Kūleņojot atkļūt šurp; kūleņojot atkļūt (kur, pie kā u. tml.).
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Kūleņot šurp.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Te nu esmu atkūleņojis, man tagad jādara tas, par ko esmu tik nelietīgi ņirgājies.