atkārpīt
atkārpīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atkārpu | atkārpām | atkārpīju | atkārpījām | atkārpīšu | atkārpīsim |
| 2. pers. | atkārpi | atkārpāt | atkārpīji | atkārpījāt | atkārpīsi | atkārpīsiet, atkārpīsit |
| 3. pers. | atkārpa | atkārpīja | atkārpīs | |||
Pavēles izteiksme: atkārpi (vsk. 2. pers.), atkārpiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atkārpot (tag.), atkārpīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atkārpītu
Vajadzības izteiksme: jāatkārpa
1.Kārpot (ko nost), atsegt.
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Kārpīt vaļā.
2.Kārpot atvirzīt, dabūt nost (lai ko atsegtu).
2.1.nepabeigtas darbības nozīme Kārpīt nost.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viennakt kolhoza nomaļākajā mājiņā pelēči atkārpījuši cūkkūtiņas durvis un aizstiepuši lutausi.
- Dažs knābā cietās , sarkanās brūklenes , cits , ar kājām atkārpījis zāli , rij sīkos oļus
- - Rīgā, ziemas svētku tirdziņā, rāts laukumā saceltās sīku pārdotavu teltis zēns bija no citām lubu grāmatiņām izracis сказку об Илье Муромице, крестянском сыне; atminos vēl vāka zīmējumu, kurš man likās ļoti skaists: melns zirgs - un melni zirgi man palaikam bija patikuši - sacēlies kājās pie liela zārka, grib tā vāku atkārpīt vaļā; krēpes zirgam plivinājas no vēja uz priekšu; tālumā lieli kalni.
- Viņš pārtiek no augiem, kurus atrod, atkārpot sniegu.
- Pēc gada vai diviem, kad izveidojušās saknes, pavasarī atkārpi augsni un ar dārza šķērēm vai zāģīti atdali jaunstādus.